Piektā laiva

Meer over het boek

Pārvietojošā, taču humoristiskā stāstā tiek attēlota meitenes cīņa par sevi un citiem pēc komunistiskā režīma Slovākijā. Emocionāli atstāta novārtā no savas nenobriedušās, izsistās mātes un piespiesta rūpēties par savu kaprīzo, mirstošo vecmāmiņu, divpadsmit gadus vecā Jarka ir spiesta izdzīvot sociālajā vakuumā, kas valda Bratislavas betona dzīvokļu blokos. Viņa pavada dienas, klīstot pa ielām un sapņojot vienīgajā vietā, kur jūtas droši: mazajā dārzā, ko mantojusi no vectēva. Vienā dienā, ceļojot uz dārzu, viņa apstājas pie priekšpilsētas dzelzceļa stacijas un impulsīvi nolaupa dvīņu zīdaiņus. Jarka balansē uz katastrofas robežas, un, cīnoties par zīdaiņu aprūpi, viņa atklāj sevi. Monika Kompanīkovā ar dzīvīgu un neapoloģētisku skatienu iemūžina universālo meklējumu pēc patiesām cilvēku attiecībām tukšumā un sāpēs, kas valda pēc komunistiskās Eiropas.